Aleksandras pirmā laivošanas pieredze
Jāsaka kā ir - līdz šim mana laivošanas pieredze aprobežojās ar vizināšanos laivā, kā arī ne pārāk veiklu airu cilāšanu, tomēr ne mirkli nešaubījos, ka spēšu pieveikt attālumu no Līvāniem līdz Daugmalēm”.
Patiesībā jau sen biju vēlējusies doties šādā izbraucienā pa Daugavas ūdeņiem un, re, te nu tas bija! Mans sapnis piepildījās visnecerētākajā veidā! Tas bija viens no iemesliem, kādēļ mani nebiedēja nedz laivošanas dienā pie padebešiem milstošie lietus mākoņi, nedz lietus, kas jau ik pa laikam ar neatlaidīgu mērķtiecību
iezīmēja arvien jaunas peļķes mūsu ceļā uz laivošanas sākumpunktu pie Līvānu Mākslas centra. Varbūt tieši šie dabas radītie šķēršļi braucienam piešķīra to burvību (es nebaidos šī vārda!), kas liek to atcerēties vēl un vēl. Un, protams, apziņa, ka galamērķī mūs visus sagaidīs silta tēja un silta maltīte. Es uzsveru šo mazo vārdiņu „silts”, jo pēc mirkšanas lietū un vējā, tas bija brīnišķīgs brīdis. Manam pacilātajam noskaņojumam par iemeslu bija arī jaukā biedru kompānija, kuri tāpat kā es nenobijās no laikapstākļiem un ļāvās šim piedzīvojumam.
Pēc īsas instruktāžas krastā, kur pieredzējušākie biedri ierādīja airēšanas tehnikas specifiku, sākām sēsties pa laivām. Bijām sadalījušies pāros un jāteic, ka pāriniekam ir liela loma, ja laivojat divatā. Pirmkārt, ja nevarat kontrolēt laikapstākļus, jūs varat kontrolēt noskaņojumu uz borta. Par spīti lietum, kas līņāja jau no paša brauciena sākuma, mēs ar pārinieci bijām noskaņotas šo braucienu izbaudīt. Domāju varu droši sacīt mūsu abu vārdā, ka sajutāmies kā īsti jūras braucēji. Varbūt tas ir „pirmās reizes” efekts, proti entuziasms, kas tevi pārpilda, kad tu pirmoreiz dari to, ko sen vēlējies, bet varbūt tā ir sajūta, ko sauc par „āķi lūpā”, jo tu esi gatava to atkārtot vēl un vēl!
Mūsu pārī es biju stūrmanis un izbaudīju šo sajūtu: vērot kā ūdens klajums plešas acu priekšā, noteikt laivas virzienu...
Manuprāt, šāda airēšanās pāros neapzināti sniedz labu ieskatu cilvēku dziļākajā būtībā – kā jūs sadarbojaties, kurš uzņemas vadību, kā kurš reaģē uz problēmsituācijām... Nudien, tas varētu būt labs paņēmiens, lai tuvāk iepazītu cilvēku. Domāju, ka to der paturēt prātā.
Mūsu brauciens ilga apmēram divas stundas. Šajā laikā izbaudījām dažādās līšanas pakāpes, sākot no apnicīgas līņāšanas līdz īstai lietusgāzei, kad neko daudz sev priekšā neredzi un viļņos šķiet laiva uz priekšu nekustas nemaz, lai cik stipri irtos. Tas man bija īsts izaicinājums noturēt laivu pa straumei, kad vēja brāzmas kopā ar lietusgāzi mūs neatlaidīgi dzina krastā!
Ja tā paskatās, mūsu brauciens piederētos pie sadaļas „ekstrēmie”, bet tieši tik daudz, cik var turēt tāds mazpieredzējis pilsētnieks, kurš nevar palepoties ar īpaši labu fizisko sagatavotību, bet ir gatavs parakstīties uz piedzīvojumu draugu lokā. Tā bija kā savdabīga sevis pārbaude: ja spēšu šo, tad tikšu galā arī ar citām lietām. Un es to izdarīju!
Starpcitu! Ar zināmu lepnumu varu sacīt, sasniedzot galamērķi, manas airēšanas iemaņas jau bija tiktāl izkoptas, ka man pat varētu piešķirt sertifikātu par veiksmīgu airētprasmes apguvi. Bet par mācību procesā pieliktajām pūlēm man vēl ilgu laiku atgādināja iegūtā „darba tulzna” (ar kuru es, protams, lepojos draugu priekšā).
No laivotāja-iesācēja redzes punkta varu teikt, ka Daugava šajā maršrutā ir vēlīga. Tā uzliek izturības pārbaudījumu muskuļiem, bet lutina ar skaistām ainavām, maršruts nav nedz par īsu, nedz par garu.
Pietiekami, lai izbaudītu braucienu un nepārpūlētos līdz nemaņai. Paldies biedriem par šo jauko un neaizmirstamo piedzīvojumu! Ahoi!
/Aleksandra Ugrika/
Dubnas vilinājums
Vienkārši pa-sa-ka..Klusums. Dzird tikai airus saskaramies ar ūdeni.
Putni. Smaržas. Dzeltenie pureņi.
Ja nekur nav jāsteidzas, tad neairē un ļaujies straumei.
Protams, fotogrāfēšana, selfiji - labi, ka nav mobilo datu - izpaliek "peldēšana" sociālajos tīklos.. Endomondo gan noderētu..
Noteikti paņem līdzi, ko ēdamu. Jo svaigā gaisa pārpilnība apetīti uzdzen augstos līmeņos.
..nez, kas te darīsies, kad ziedēs ievas?! Lakstīgalas pogos dullas. Dzeguze vēl klusē..
Diemžēl saulei arī patīk spēlēties ar lietus mākoņiem un tiekam arī pie ūdens, kurš no gaisa nāk..pat pāris krusas graudu. Atceramies, ka lietusjakas esam atstājuši mašīnā, tad nu atliek sasildīties biki naskāk paairējot... Lietus mijas ar sauli un atkal ir silti, taču Līvānu pusē melni negaisa mākoņi ir un ir..
..ir vietas, kad abus krastus ieskauj krūmi, koki. Koki, kas pārliekušies pāri upei. Koki, kuri nolūzuši un no ūdens rēgojas tik to tumšās, glumās muguras..Iedomājamies visi kā viens par krokodiliem..
..bet tad Dubna iztek klajumā un paveras plašāks redzējuma leņķis.
Vietējie rosās pa māju pagalmiem, tīra, slauka, dedzina. Aprunājas ar mums - jo mājas pašā upes krastā un dzirdamība uz ūdens ir lieliska.
Dzird malku zāģējam; mauriņu pļaujam un traktoru vagu dzenam.
Pa kādam makšķerniekam. Suņi nikni rej, un kvekšķot skrien gar krastu pavadot mūs.
Redzēt, dzirdēt nevar, bet deguns skaidri norāda, ka kaut kur blakus ir govis, cūkas, kazas, vistas vai citi lopiņi
..dažos upes posmos izbraucam nelielām krācītēm, apbraucam salas un izbraucam zem vairākiem tiltiem un tiltiņiem.
..diemžēl krastos skumji noraugās arī tukšo, pamesto māju logu acis. Kādreiz tur bijušas varenas saimniecības..palikusi tik stārķa ligzda..
..un tad upe paliek lēnāka, platāka, krastos vērojamas "lepnākas un staltākas" ēkas..Tuvojas Līvāni.
Dzelzceļa tilts. un HES.
Mums jau norādīta vieta, kur "jānoparkojas", lai ar glanci un sausām kājām tiktu krastā.
Esam sasnieguši Līvānus. Dibeni sāp, kājas nosēdētas un muguras stīvas..
Tad nu īstais laiks pavingrot un laivas pārnest HESam otrā pusē..
Nez, cik bieži Tu esi apstājies pirms gājēju pārejas, lai palaistu garām "laivu ejam"?!
Laivu parkings..
Ticiet vai nē, bet sestdienas dienā ļoti daudzu līvāniešu skati bija vērsti uz mūsu pusi..
Esam jau aiz Dubnas HES.
Ūdens sakults, enerģija saražota un arī mēs sākam nākamo posmu - tikt līdz Daugavai.
Saule pat karsē. Gulbju pāris pavada mūs. Līvānieši aktīvi talko Pavasara Lielajā talkā..
..un tur jau priekšā Daugavas plaaaaašumi..
Nedaudz spēka izsīkums,saule atkal pazudusi, auksts smidzinošs lietus, pretvējš, kas dzen laivu atpakaļ, tukšs vēders, kurš par sevi laiku pa laikam atgādina - nedaudz nosit to Energizer Duracell bateriju līmeni. Taču atliek tikt līdz Vilnīšiem, Veiguru krācēm (tās gan vēl klusē dziļi zem ūdens), Drēģu un Reiņu salām - zini, ka finiša līnija tuvojas. Straume ir gana liela, ka pietiek vien stūrēt pareizā virzienā, un airēt nemaz nav vajadzība.
Apmēram pus 6 vakarā mūsu - Reiņa, Valters un Elīnas laivošanas ceļojums ir noslēdzies. +/- ap 20km noairēts.
Sezona atklāta. Krastā uz ugunskura vārās zupa. Pogo lakstīgalas. Debesīs iekārta pilnmēness bumba.
Un rīt būs jauna diena, jauni izaicinājumi un piedzīvojumi.
Ar Reini 01. maijā ņemsim airus un dosimies Vecslocenes - Slokas ezera vilinājumos.
Būs ko salīdzināt!
/Elīna Landzāne/
Ko, lai saka "maisam gals ir vaļā" - pasākumu un aktivitāšu tik daudz, bet kalendārā ierakstīto
brīvdienu un svētku dienu ir tik, cik ir.. Tad nu sanāk plānot, menedžēt, operēt un kalkulēt,
vai ar to vienu šāvienu varēs vairākus zaķus noķert?! Nesanāca man tas "zaķu 2in1 pasākums",
jo arī 28.aprīlis - Minimania.lv vasaras sezonas atklāšana pasākums Talsos- tad nu mūsu
dzeltenais MINI zvērs un komanda sūta sveicienus no Krustpils novada un atklājam savu
mini-laivošanas sezonu..
Četras laivas un pieci laivotāji spēka un apņēmības pilni ir gatavi doties ceļā.
Laiks apmācies, saule i nemaz nedomā aplaimot ar savu klātbūtni, - bet nav jau nekāds maijmēness - cimdi, cepure un pat vilnas zeķes zābakos..
Noskaņojums lielisks - tad tik uz priekšu!
Pirmo laivotāju trijnieka starta vieta sākas Rožupē.
Otrs divnieks dosies vēl augšup un laivot sāks Vārkavas novadā.
Mūsu plāns ir tikt līdz Līvānu HES (ap 10-12km). Tad laivas pārnest pāri ceļam un jau otrpus HES pa Dubnu iepeldēt Daugavā. Tad kādi 9 km pa Daugavu līdz Trepei. Iebraukšana upē šajā vietā ar eleganci - nokāp pa trepītēm un sēsties tik laiviņā.
12.10 - ataierējamies no krasta.
Saule ir klāt un ir silti, izdomājam, ka kādu lietusmēteli var jau neņemt līdz un atstājam mašīnā..
Reinis ar "pīpi uz jumta" - tas ir, ar airi laivā - pirmoreiz. Brauciens pa Dubnu mums ar Valteru ar pirmoreiz.